Esmu klusējis nepiedodami ilgu laiku. Ļoti ilgi. Un par to jūtos ļoti neērti. Protams, ka varētu taisnoties un teikt, ka rakstītprieku nozaga dažādu birokrātisku tekstu gatavošana, kas saistīta ar manu “biroja dzīvi”. Un tā būtu taisnība. Un, ka esmu nolēmis laboties. Taču zinot, kā ir gājis līdz šim, neko konkrētu nesolīšu. Vien cerēšu, ka turpmāk saņemšos un spēšu biežāk uzrakstīt par dzīvi laukos kopā ar bitēm.
Nebūtu godīgi teikt, ka šajā laikā esmu klusējis. Iespējams, ka kāds ir pamanījis interviju ar mani žurnāla Vides Vēstis 2014. gada pavasara numurā (Nr.2 (147) 2014), vai arī sarunu ar Kārli Ulmani viņa Interneta Universitātes mājaslapā. Un oktobra mēnesī gaidāma parādīšanās “zilajos ekrānos”.
Atbildēt