ziņas no dravas – maija vidus

Apputeksnētāji savu darbu ir labi padarījuši – ērkšķogas jau labi saskatāmas

Kļavas, kuru ziedēšanu nevarēja nepamanīt mēneša sākumā, jau pārziedējušas un lapu biezoknī var pamanīt jauno sēkliņu aizmetņus ar visiem lidspārniņiem. Arī ogu krūmos var jau manīt apputeksnētāju (tātad – arī bišu) veikumu – jau labi redzamas jaunās ērkšķogas. Cik tad nu vēl ilgi un varēsim mieloties ar saldskābajām ogām…

Nedēļas laikā, kamēr apdarīju pilsētas darbus, piemājas pļavā augošās korintes jau bija pārziedējušas, tāpēc korintes zieda bilde šoreiz izpaliks.

Pagājušajā ceturtdienā (17. maijā) pa dienu gandrīz nepārtraukti smidzināja sīks, sīks lietutiņš (vai arī „slapja migla”), taču neskatoties uz to, bites „gāja kā trakas”. Ozoli dūca ne sliktāk kā liepas tveicīgās jūnija dienās.

Bite vāc ziedputekšņus ozola ziedos

Literatūrā parastais ozols (Quercus robur) gan netiek minēts kā nozīmīgs nektāraugs – labvēlīgos apstākļos bites varot ievākt ozolu ziedputekšņus. Tāpat no ozola lapām bites var ievākt tā saucamo „izsvīduma, jeb lapu medu”. Lapu medus sastāvā ir dažādas aminoskābes, ogļhidrāti, organiskās skābes, ēteriskās eļļas un citas bioloģiski aktīvās vielas. Latvijā visvairāk lapu medus ievāc no ozoliem, liepām, kļavām un ķiršu kokiem. Pagājušajā gadā Latvijas biškopības biedrības speciālisti, veicot Priežukalna viršu medus putekšņu analīzes, izteica pieņēmumu, ka medum varētu būt klāt arī neliels lapu medus piejaukums. Tā kā lapu medus ir higroskopisks (uzsūc mitrumu) un uzglabājot ātri ieskābst, tad iespējams, ka tiešu lapu medus ir bijis pie vainas tam, ka atsevišķas viršu medus burciņas, kas glabātas siltākos apstākļos, pēc laika „atdzīvojas”.

Bite ābeļziedos

Ceturtdien bites dzīvojās ne tikai pa ozolu vainagiem, bet arī apmeklēja pirmos mājas ābeļu (Malus domestica) ziedus. Ābeļu medus parasti ir gaiši dzeltens ar patīkamu garšu. No ābelēm bites ievāc arī bagātīgu putekšņu ražu. Ābeles putekšņi ir gaiši dzelteni ar neizteiktu zaļganu nokrāsu. Dažas vecas ābeles aug turpat pie dravas un dravasmājas, taču pa kādai meža/savvaļas ābelei atrodams arī apkārtējās mežmalās, jaunaudzēs un mežos. Šoziem nepaspēju, bet nākamajā ziemās būs jācenšas atbrīvot šo ābelīšu vainagus lai labāk zied un bitēm tiek nektārs un man baltāka ainava.

Bite pienenes ziedā

 

 

Jau mēneša sākumā ziņoju par to, ka parādījušies pirmie pieneņu ziedi. Tagad tuvējā pļava vietumis iekrāsojusies pārliecinoši dzeltenā krāsā. Bites gan pagaidām īpašu sajūsmu par pieneņziediem neizrādīja – ceturtdien pie vainas droši vien bija mitrie laika apstākļi, savukārt piektdien rīta pusē– drēgnais vējš. Piektdienas pēcpusdienā gan pa kādai bitei pienenēs manīju, taču daudz labprātāk bites izvēlējās apmeklēt ābeles.

Žoga vīķis (Vicia sepium)

Piemājas pļavās vietumis sāk ziedēt pirmie tauriņzieži – žoga vīķi (Vicia sepium). Žogu vīķis tiek minēts kā labs daudzgadīgais nektāraugs, kura ārpuszieda nektāriji tīk ne tikai bitēm, bet arī citiem derīgajiem kukaiņiem un ir nozīmīgs kukaiņu un putnu daudzveidības bagātināšanai. Ne bites, ne citus kukaiņus gan vīķu tuvumā vēl nemanīju, taču iespējams, ka pie vainas bija mitrie laika apstākļi, kas izskaloja visu nektāru. Nu neko, nākamreiz pavērosim atkal, jo žogu vīķis zied līdz pat jūlija beigām.


Ievietots

iekšā

autors

Birka:

komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *