Maija sākumā dažām no spēcīgākajām saimēm uzliku papildus korpusus medus ražas ievākšanai. Šosezon esmu iecerējis reizi nedēļā, bet vispār atkarībā no apstākļiem, tā ka varētu būt gan biežāk, gan retāk, publicēt jaunākās ziņas no pļavas un ne tikai par ziedošajiem nektāraugiem. Savā ziņā var teikt, ka šī tēma jau aizsākta rakstā “pavasaris dravā“, kur parādījās blīgznas foto. Blīgznu un citu kārklu un vītolu medus, kā rakstīts literatūrā, ir zeltaini dzeltenā krāsā, ar labu garšu. Taču Priežukalna dravās līdz šim tīru “pūpolu medu” ievākt nav izdevies. Šogad blīgznas sāka ziedēt aprīļa mēneša pirmajā pusē un turpināja līdz mēneša beigām.
Blīgznām kalendārā seko kļavas, kuru pirmos ziedus šogad pamanīju un nobildēju 29. aprīlī. Latvijā visizplatītākā ir parastā kļava (Acer platanoides). Kļavu medus esot gaišs ar labu garšu, taču kļavu medus ievākšana, tāpat kā pārējo pavasaru nektāraugu ienesuma gadījumos, iespējama tikai īpaši labvēlīgos pavasaros. Lai arī kļavu medu ievākt izdodas reti, taču kļavu nektārs un ziedputekšņi spēlē būtisku lomu saimju attīstībā pavasarī.
5. maijā Priežukalna pļavās nobildēju pirmo ārstniecības pieneni jeb cūkpieni (Taraxacum officinale). Pienenes ir viens no pirmajiem “masīvajiem” nektāraugiem uz kuru ienesumu var (salīdzinoši droši) paļauties katru gadu. Līdz ar pieneņu ziedēšanu parasti sākas arī arī strauja saimju attīstība. Pieneņu medus ir zeltaini dzeltens, ar stipru smaržu un sīvu garšu, ļoti viskozs, ātri kristalizējas.
Reizē ar pienenēm šogad sāka ziedēt arī dažādi dārza ogulāji – ērkšķogas, upenes un jāņogas. Un tuvējā mežā un purvā pēc ziemas parādījās mellenāju zaļums un pirmie melleņu ziedi. Redzēs, ko šīgada ogu ražai būs nodarījušas nakts salnas – vizmas 2 naktis maija vidū temperatūra noslīdēja zem nulles atzīmes. Sals ir bīstams ne tikai ziedošiem augļu kokiem un ogulājiem, bet arī bitēm. Ja saimē liels peru daudzums, taču pamazāk bišu, tad var gadīties ka apsalst peri. Par to nākamajā dienā vēsta pie stropa skrejas zemē izvilktie baltie peri.
Atbildēt