Kas tas ir – no galiem sutina, pa vidu mērcē un dzesē? Man šķiet, ka tas varētu būt šī gada jūlijs…
Mēneša sākumā bites čakli strādāja un izdevās izsviest arī pirmo medu. Ne pārāk daudz, bet tomēr. Taču pēc karstā un bitēm labvēlīgā mēneša sākuma sekoja periods ar vēsām un lietainām dienām un vēl vēsākām naktīm. Un medus ienesums apstājās. Lai arī mēneša vidū Teiču rezervātā parādījās pirmie viršu ziedi un pavasarī biju plānojis, ka pirms tam atņemšu visu vasaras ziedu medu, lai bitēm būtu kur likt viršu medu, tomēr nekā – lielākā daļa rāmīšu vēl nebija aizvākoti un medus mitrums tuvu pie 20% vai pat virs. Lai medus atbilstu augstākās kvalitātes rādītājiem, šis rādītājs nedrīkst pārsniegt 18,5%. Iepriekšējos gados medu sviedu tikai vienu reizi un viršu medus jaucās kopā ar vasaras medu. Centos gan atsevišķi atlasīt un izsviest rāmīšus, kuros sanests viršu medus, taču šādā veidā neizdevās iegūt medu, kurā viršu ziedputekšņu īpatsvars pārsniegtu 40% – robežu, kuru jāpārsniedz medum, lai to pavisam oficiāli sauktu par viršu medu. Pagājušajā gadā pietrūka vien daži procenti un uz burciņām tika rakstīts „Vasaras ziedu un viršu medus”. Mēneša nogalē ir atgriezies karstums un nokrišņi arī mitējušies. Jācenšas iespēju robežās atņemt vasaras medu un atbrīvot vietu viršiem – Teiču apkārtnes dravnieki novērojuši, ka purvā labas medus ražas gaidāmas tieši ar lietiem bagātās vasarās. Lai nu tā būtu!
Mēneša sākumā piedalījos Latvijas Biškopības biedrības organizētajos kursos par bišu māšu audzēšanu. Aizņemtības dēļ no divām kursu dienām izdevās piedalīties tikai vienā dienā, taču bija ļoti vērtīgi māšu audzēšanas procesu redzēt dabā un iemēģināt roku daudzās no māšu audzēšanas procedūrām. Īpaši vērtīgas bija diskusijas ar citiem kursu apmeklētājiem un pieredzējušo māšu audzētāju un kursu vadītāju Jāni Tropu. Mēneša vidū vēl cerēju izaudzēt savas pirmās bišu mātes – sagatavoju nepieciešamo inventāru, taču šoreiz nekā – lai arī māte sadēja oliņas Nicot kāres bišu māšu pasākumos, tomēr vēlāk bites visas oliņas iztīrīja. Jāgaida nākamā sezona. Tad gan visam vajadzētu sanākt, jo nu beidzot ir sagatavots viss nepieciešamais inventārs un zināšanas, kuras biju smēlies no dažādām grāmatām, ir papildinātas un nostiprinātas ar kursos gūtajām atziņām.
21.jūlijā kopā ar ģimeni apmeklējām Latvijas Biškopības biedrības rīkoto „Biškopju vasaras saietu 2012”. Pasākums bija lieliska tikšanās vieta ar citiem biškopjiem un prieks par iegūtu 2. vietu biškopības produktu etiķešu konkursā. Diemžēl šogad z/s “Priežukalns” etiķeti nerotās ES bioloģiskās lauksaimniecības logo, jo saimniecībai noteikts pārejas periods biškopības nozarei. Tas tāpēc, ka Vācijā ražotajam bioloģiskajam invertsīrupam, kuru par bargu naudu iegādājos pagājušajā gadā bišu piebarošanai, decembra mēnesī tika atņemts bioloģiskais sertifikāts. Lai arī invertsīrupa izmantošana bišu piebarošanai būtiski uzlaboja ziemošanas rezultātus, tomēr turpmāk esmu izlēmis bitēm ziemas barībai atstāt tikai un vienīgi pašu bišu sagādāto medu. Pārāk liela atkarība no dārgiem ārējiem resursiem nav ilgtspējīga rīcība… Domāju, ka ilgtermiņā piestrādājot pie veiksmīgi ziemojošo saimju (māšu) pavairošanas izdosies izveidot biti, kas būs piemēroti dravošanai Teiču rezervāta pievārtē.
Atbildēt