pilnīgs propoliss

Ne vienmēr gatavojot stropus un rāmīšus galdnieki ir precīzi ievērojuši visus izmērus. Un ja nav ievēroti izmēri, tad pastāv liela iespēja, ka nostrādās “bišu brīvtelpas likums” – proti visas nevajadzīgās spraugas, kas lielākas par 8 mm tiks aiztaisītas ar vasku, savukārt spraugas, kas mazākas par 5 mm ar propolisu. Intervāls starp šīm divām robežām tad arī ir bišu brīvtelpa. Literatūrā, tāpat kā dabā, šie izmēri gan ir dažādi – “propolisa” robeža minēta 4,5 – 6 mm un “vaska” – 8 – 10 mm. Sestdien daļai no bišu saimēm pabeidzu tīrīt grīdiņas un pirmo reizi mūžā gadījās kaut kas TĀDS…

Daļai no bišu rāmīšiem neprecīzi izzāģētas/izfrēzētas gropes, līdz ar to pēc sanaglošanas tie bija nedaudz šķībi. Un atstarpe starp vienu no rāmīša sānu līstēm un korpusa sienu ir mazāka nekā bišu brīvtelpa – 5 mm. Šādi rāmīši neizbēgami tiek vienā malā pielīmēti pie korpusa sienas. Sīkums, bet nepatīkami, jo kļūst sarežģītāka rāmīšu izņemšana no stropa, kā arī palielinās risks saspiest (un satracināt) bites. Taču parasti ar lielākām vai mazākām pūlēm rāmīši ir izkustināmi un izņemami no korpusa.

Taču ne sestdien – kustini cik gribi, taču no korpusa ārā var dabūt tikai rāmīšu augšējās līstītes. Un neko vairāk. Tā kā vainīgā saime tika ieziemota 2 korpusos un šobrīd bišu nebija pārāk daudz, tad atstāju tikai 1 korpusu – augšējo. Apskatot “saķīlētā” korpusa apakšu sapratu, kāpēc rāmīši nekustējās – to apakšējās līstes visā garumā bija salīmētas kopā ar propolisu. Un nevis ar vasku, jo atstarpe starp blakus esošo rāmīšu apakšējām līstēm ir ~ 14 mm. Parasti telpa starp šūnu/rāmīšu apakšām paliek brīva, taču šīs bites laikam gatavojās bargai ziemai… vai varbūt kam citam.

P.S. Savākto propolisu mājās nosvēru. Svari rādīja 180 g.

Atbildēt

*