par neonikotinoīdiem un bitēm

Pēdējo nedēļu notikumi saistībā ar neonikotinoīdus saturošajiem pesticīdiem mani tomēr ir piespieduši saņemties un uzrakstīt savas pārdomas, kuras uz rakstiskā veidā bija iecerēts sakārtot jau kādus pāris mēnešus…

Pasaulē vairākus gadus runā par bišu pazušanu. Šai parādībai ir pat izdomāts speciāls nosaukums – colony collapse disorder, jeb CCD. Latvijā nereti tiek izmantots tā „nosacīts” tulkojums – „bišu pazušanas sindroms”. Parasti CCD skartajās saimēs atrodami aizvākoti peri, bišu māte un jaunās bites, taču nav lidojošo bišu. Arī barības krājumi saimē ir pietiekami, taču nav novērojama laupīšanās. Kā bišu pazušanas iemesli tiek minēti daudz un dažādai faktori, tajā skaitā bišu kaitēkļi un slimības, ģenētiski modificētie kultūraugi, pesticīdi un mobilo sakaru torņu starojums. Taču pagaidām nav panākta vienprātība par to, kas galvenokārt ir vainojams bišu pazušanā un šobrīd kā cēlonis tiek minēta vairāku faktoru kombinācija, kuru rezultātā bites pamet savus stropus uz neatgriešanos.

Aptuveni pirms gada ASV biškopības žurnālos parādījās raksti, ka lauksaimniecībā izmantotie pesticīdi, galvenokārt neonikotinoīdi, nemaz nav tik nekaitīgi bitēm, kā līdz tam tika domāts. Tika apšaubīta pesticīdu pārbaužu metodoloģija, kas tika izmantota lai pierādītu neonikotinoīdu nekaitīgumu bitēm. Neilgi pēc tam lielie agroķīmijas ražotāji atzina, ka metodoloģijā varētu būt nepilnības un piekrita veikt papildu pārbaudes, kurās iesaistīja arī biškopju pārstāvjus. Monsanto, kas ir pasaulē lielākais ģenētiski modificēto sēklu un glifosātus saturošu pesticīdu ražotājs, darbā pieņēma atzītu ASV bišu pētnieku Jerry Hayes, kurš bija viens no CCD izpētes pionieriem un pārpirka bišu veselības pētniecības un produktu izstrādes uzņēmumu Beeologics. Un ilgi nebija jāgaida, kad tie paši ASV žurnāli rakstīja, ka ar neonikotinoīdiem viss esot kārtībā un ka pesticīdi, kas tos satur, patiesībā esot daudz drošāki, kā iepriekš lietotās indes. Taču inde ir paliek inde. Tas nekas, ka cita un „drošāka” lietošanā.

Taču tas, kas notiek ASV ir tālu (un varbūt, ka nav patiesība) un mēs dzīvojam Latvijā, 2. zaļākajā valstī pasaulē. Un pie mums taču nevajadzētu uztraukties par pesticīdiem, jo, raugi, lauksaimniecība tā arī nav atkopusies pēc kolektivizācijas sagraušanas 90. gadu sākumā un, ja arī kāds lauksaimnieks var atļauties nopirkt minerālmēslus un pesticīdus, tad tas noteikti nevar būt tādos apjomos lai nodarītu kaitējumu dabai – tas nu tā, nedaudz paironizējot par vienu no Latvijā sastopamajiem viedokļiem par lauksaimniecību un vidi.

Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) datiem Latvijas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā ir reģistrēti vairāki pesticīdi, kas satur neonikotionīdu klases darbīgās vielas. Zemāk citāts no jautājumu un atbilžu sadaļas VAAD mājas lapā:

Latvijas augu aizsardzības līdzekļu (AAL) reģistrā ir līdzekļi, kas satur tiametoksamu: Kruizers 70 p.s. (ir reģistrēts, bet nav tirgū), Actara 25 WG, Cruiser OSR. No pārējiem neonikotinoīdiem Latvijā ir reģistrēts viens AAL, kas satur tiakloprīdu – Proteus OD.

Kā redzams, no neonikotinoīdiem Latvijas biškopji nav pasargāti. Atsevišķus neonikotinoīdus Latvijā ir atļauts izmantot un līdz ar to pastāv risks, ka ciest var arī bites (un biškopji). Lai arī manā rīcībā nav datu par bišu bojāejas gadījumiem, kas būtu tiešā vaidā saistīti ar neonikotinoīdu lietošanu, tomēr šādu iespējamību izslēgt nevar. Precīzi dati par neonikotinoīdu izmantošanu Latvijā nav pieejami, taču VAAD informācija liecina, ka 2011. gadā tie sastādījuši 3.36% no visiem insekticīdiem, kuru kopējais apjoms bijis 106 tonnas.

Šī gada 16.janvārī Eiropas Pārtikas nekaitīguma pārvalde (EFSA) publicēja vairākus ekspertu ziņojumus par neonikotinoīdu ietekmi uz bitēm, kur tika norādīts uz būtiskiem riskiem attiecībā uz bišu veselību. Kopumā tika publicēti 3 ziņojumi, kas apskatīja pesticīdus, kuri ražoti izmantojot neonikotinoīdu grupas aktīvās vielas: tiametoksamu, imidakloprīdu un klotianidīnu. No tiametoksamu saturošajiem Latvijā reģistrētajiem pesticīdiem ziņojumā apskatīts Cruiser OSR un Actara 25 WG. Cruised OSR izmantošana rapšu sēklu kodināšanai var izraisīt akūtu risku bitēm gan tiešā saskarsmē, gan arī netieša kontakta rezultātā, tajā skaitā caur nektāru un putekšņiem. Actara 25 WG apskatīta izmantošanā kartupeļu kodināšanai – lai gan kartupeļi nebūt nav nozīmīgs nektāraugs, taču arī šajā gadījumā pastāv akūta riska iespējamība. Publicētie dati apstiprināja jau iepriekš izskanējušās bažas, ka neonikotinoīdus saturošie pesticīdi ir kaitīgi bitēm.

Apzinos, ka mana sapratne un zināšanas pesticīdu jautājumos ir ļoti nepilnīgas, taču pieejamā informācija liek domāt, ka līdzšinējās pesticīdu pārbaudes ne vienmēr ir bijušas pietiekoši kritiskas. Tāpēc aicinu visus, kuriem rūp bišu un sava veselība, parakstīties par neonikotinoīdu aizliegšanu Eiropā: http://www.avaaz.org/en/hours_to_save_the_bees_rb/?bBjlUab&v=21488