Pat, ja nekādi konkrēti darbi dravā nav paredzēti un laika apstākļi ļauj, pāris reizes dienā man patīk pieiet pie stropiem un pavērot bites. Cik aktīvs lidojums, vai nav manāms kas neparasts, vai vienkārši mierīgi paskatīties. Piemēram, vakar – bites cītīgi vilka no stropiem laukā tranus, šamējie cīnījās pretī – laikam vasara tomēr tuvojas noslēgumam… Bišu lidojums bija ne pārāk aktīvs, tomēr nevar arī teikt, ka pie skrejām valdītu pilnīgs miers. Jācer, ka virši un citi ziedošie augi medo un spēj iekārdināt arī „Priežukalna” bites.
Un te, pie viena no stropiem, kurā izveidotajam mazajam atdalenim pirms pāris nedēļām pievienoju aizvākotu mātes kannu, pamanīju neparastu bišu kustību un, pieejot tuvāk, izdzirdēju skaņu, kas visnotaļ atgādināja spieta skaņu. Nu jā, nedaudz bites pa gaisu un tā pavairāk sametušās zālē kādus pārus metrus no stropa. Pie stropa skrejas bites aktīvi vēdina spārnus aicinot citas. Piegāju vēl tuvāk, taču pēc pirmā dzēliena izlēmu sagatavoties rūpīgāk – gari mati un pinkaina bārda nav tas labākais aprīkojums cilvēkiem, kas īpaši nejūsmo par bišu dzēlieniem sejas rajonā. Uzvilku kombinezonu un sejsargu, aizkurināju dūmu kannu un gāju lūkot aizdomīgo stropu. Nu jā, bišu stropā pamaz, no mātes un dējumiem ne miņas, taču labi redzama izgājusi mātes kanna. Iespējams, ka zālē netālu no stropa nejauši nonākusi jaunā māte, atgriežoties no pārošanās lidojuma, un darba bites, sajūtot mātes smaržu, sametušās tai apkārt. Bet varbūt, ka stāsts ir pavisam citādāks, jo ar „bitēm jau nekad neko nevar zināt”… Nocēlu stropu no „plaukta” un novietoju uz zemes ar skreju pret bišu kamolu.
Tūlīt pat pirmās bites atrada skreju un pamazām sāka virzīties iekšā stropā. Bišu vērošana ir viena no manām mīļākajām nodarbēm un, tā kā nebija nekādu aplam steidzamu darbu, šoreiz pakavējos lai pavērotu procesu, klusībā cerot ieraudzīt arī bišu māti. Un pēc kāda laiciņa mana pacietība tika atalgota. Izdevās pat pāris bildes uztaisīt, tiesa, ne tās kvalitatīvākās, bet tomēr.
Pēc mātes ieiešanas bišu virzība stropā notika nedaudz aktīvāk. Pēc kādām 10 minūtēm liku stropu atpakaļ „uz plaukta”. Tagad kādu nedēļu šo saimi likšu mierā un pēc tam lūkosim vai ir parādījušies dējumi. Ja tas tā būs, tad viss kārtībā.
Šonedēļ uzrakstīju arī īsu pastāstu „Dabas dobes” bloga sadaļai „Audzējam kopā” – tas izlasāms ŠEIT.
Atbildēt