četri gadi ar sauli

Pirms četriem gadiem, 2011. gada septembrī uz dravas mājas jumta uzliku pirmos četrus saules paneļus. Iesākumā tie bija paredzēti kā rezerves elektroenerģijas avots bezvēja laikā, jo kā galvenais enerģijas avots tika plānots vēja ģenerators. Taču dzīvē viss notika krietni savādāk. Amerikāņu ražotais vēja rotors galvenokārt kalpo kā jumta dekors (un vējainās naktīs piestrādā par spoku), savukārt saules paneļi ir kļuvuši par galveno enerģijas avotu. 2012. gadab oktobrī pirmos četrus saules paneļus papildināja vēl astoņi identiski paneļi un to kopējā nomināljauda sasniedza 1,236 kW. 2012. gada 17. jūlijā sistēmai tika uzstādīts lādēšanas kontrolieris Midnite Classic 150, par ko jau rakstīju iepriekš. Šī ierīce ļauj sekot līdzi ikdienas saražotās elektroenerģijas daudzumam (kWh), laikam, ko sistēma pavadījusi uzturošās uzlādes režīmā (float charge time), maksimālajai jaudai (kW), maksimālajam ienākošās strāvas spriegumam (Vin) un akumulatoru sistēmas spriegumam (Vbatt). Šajā rakstā tad apskatīsim, kā sistēma ir “uzvedusies” kopš 2013. gada sākuma un mēģināsim atbildēt uz jautājumu: “Vai Latvijā laukos var (iz)dzīvot bez Latvenergo?”

Man pašam patīk, ja informācija ir apkopota dažādos grafikos. To arī izdarīju šajā reizē.

PV paneļu saražotā elektroenerģija Mētrienas pagasta Uzkalnos, no 2013. līdz 2015. gadam

Zaļā līkne attēlo saražotās elektroenerģijas prognozi PV sistēmai, kāda tiek izmantota saimniecībā, kas sagatavota izmantojot tiešsaistes rīku: http://re.jrc.ec.europa.eu/pvgis/apps4/pvest.php# . Savukārt dzeltenā līkne attēlo vidējo saražotās elektroenerģijas daudzumu mēnešu griezumā laika posmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 17. novembrim. Savukārt ar stabiņiem attēlots saražotās elektroenerģijas daudzums pa mēnešiem – zilas stabiņš attēlo 2013. gada, sarkanais – 2014. gada un pelēkais – 2015. gada datus. Nepārprotami redzams ir tas, ka faktiski saražotais elektroenerģijas daudzums diezgan stipri atpaliek no prognozētā. Vislielākā atšķirība, kad saražoti mazāk kā 30% no prognozētā, ir aprīlī (21%), februārī (22%) un janvārī (29%). Te nu vietā būtu piebilde, ka sistēma saražo tikai tik daudz, cik nepieciešams akumulatoru pilnīgai uzlādei. Ja akumulatori ir uzlādēti un elektroenerģija nav nepieciešama, tad sistēma darbojas gaidīšanas režīmā – “snauž”. Nākotnē plānoju pie elektrosistēmas pieslēgt ūdens sildīšanas spirāles, kas brīdī, kad akumulatori uzlādēti, elektroenerģiju izmantotu ūdens sildīšanai. Taču šim projektam vēl jāsakrāj nauda un jāsaplāno visi jaunās apkures sistēmas sīkumi. Un tad arī varēs korektāk vērtēt to, vai sistēma darbojas atbilstoši prognozei. Taču līdz tam vēl jāpagaida… Tātad, viens no iemesliem mazākam saražotās enerģijas daudzumam varētu būtu tas, ka elektroenerģija šajos mēnešos vienkārši nav nepieciešama un saražotais daudzums pilnībā apmierina ikdienas elektroenerģijas vajadzības. Un tā varētu būt taisnība par aprīli un februāri, kad dravas darbi vēl nav sākušies un elektroenerģija vajadzīga tik vien, cik apgaismojumam, ūdensapgādei un sakaru ierīču uzlādei. Taču šis arguments īsti nederēs janvārī, kā arī decembrī (31%) un novembrī (36%), jo šajos, ar saules gaismu nabadzīgajos mēnešos, akumulatoru spriegums dienas laikā var nepārsniegt 12,3 V (zemākais akumulatoru spriegums dienas laikā, ko konstatējis Midnite Classic 150 – divas dienas 2015. gada janvāra beigās). Un tikai vienā no četrām aizvadītajām ziemām ne reizi nav nācies darbināt benzīnģeneratoru. Parasti tas ierūcas 2-5 reizes ziemā, lai uzlādētu akumulatorus. Visskarbākā šajā ziņā bija 2012. gada ziema (dati grafikā neparādās), kad novembra beigās uzsniga slapjš sniegs, kurš piesala un noturējās uz paneļiem līdz par 2013. gada janvāra sākumam – šajā decembrī no saules tikai saražotas vien nieka 1,4 kWh.

Taču kāda ir situācija ar saules saražoto elektroenerģiju vasaras un rudens mēnešos, kad ir galvenā dravas darbu sezona? Šajā laikā elektroenerģiju izmantoju ziedputekšņu kaltēšanai, arī ēdiena gatavošana lielākoties notiek ar indukcijas plīts palīdzību, ūdens tējai un kafijai arī tiek sildīts ar elektrisko tējkannu, atsevišķās dienās ar elektrību tiek sildīts ūdens un tiek darbināta automātiskā veļasmašīna un retu reizi saimniecības darbos tiek izmantoti rokas elektroinstrumenti: ripzāģis, fēns, urbjmašīna, “fleksis”. Vasarā saražotās elektroenerģijas apjomi mēnešu griezumā pietuvojas prognozētajiem apjomiem – šeit līderos ir jūnijs (64% no prognozētā), kam seko septembris un oktobris (abos – 54%). Ja skatāmies saražoto atsevišķos gados, tad rekordists ir 2014. gada jūlijs, kad kopā saražotas 111,6 kWh, kam seko 2013. gada jūnijs ar 109,1 kWh. Tātad gaišajā laikā saule pilnīgi noteikti spēja saražot visu saimniecībā nepieciešamo elektroenerģiju. Uzdrošināšos apgalvot, ka līdz šim vidējais nepieciešamās elektroenerģijas daudzums saimniecībā aktīvās dravošanas sezonas laikā – no maija līdz septembra beigām/oktobrim, ir aptuveni 80 kWh mēnesī. Un uzstādītā saules elektrosistēma šo daudzumu var pilnībā nodrošināt visā šajā laikā. Līdz ar to var droši teikt, ka saules sistēmas ir ideālas risinājums vasaras mājām, kur elektroenerģija galvenokārt nepieciešama gaišajos gada mēnešos un kur izmaksas, lai pieslēgtos pie publiskās elektroapgādes pārsniedz piecus tūkstošus eiro. Te gan būtu jābrīdina, ka autonomās elektroapgādes gadījumā lietotājam būs jāiedziļinās jautājumos par sistēmas uzbūvi, darbību un ikdienas apkopēm – ja šos darbus pats nevar vai nevēlas veikt, tad ir jārēķinās ar izdevumiem lai samaksātu kādam, kas šos darbus var izdarīt. Lai arī pirms “alternatīvās elektrības” avantūras pret elektrību izjutu ļoti lielu bijību, tad līdz šim brīdim esmu ar visiem jautājumiem ticis galā pats (ieskaitot sistēmas projektēšanu un uzstādīšanu).

Nobeigumā vēl daži interesanti skaitļi par sistēmas darbību. Vislielākais enerģijas daudzums, kas saražots dienas laikā ir 7,3 kWh (2015. gada 30. maijā). Savukārt vislielākā jauda fiksēta 1,405 kW (2013. gada 27. jūnijā). Dienas, kad sistēmas faktiskā jauda pārsniegusi 1,3 kW nav nekāds retums gaišajā gada laikā – sākot no aprīļa līdz pat septembrim.

Labprāt dzirdētu arī par citu Latvijas entuziastu pieredzi dzīvojot ar sauli. Ja Tev ir ko teikt, raksti komentāru lauciņā zemāk!

Atbildēt

*