Visupirms sākšu ar atvainošanos par ieilgušo klusumu no manas puses! Piedodiet!
Šim rakstam vajadzēja parādīties jau septembra pirmajā pusē, taču tā nu ir sanācis, ka publicēts tas tikai tagad – laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu! Vispār jau šis ir ļoti labs laiks pārdomām par aizvadīto gadu un priekšā stāvošo. Savā ziņā par klusuma iemeslu kalpoja arī nepiepildītās cerības par (bagātīgo) medus ražu… Lai arī rudens pusē stropi kļuva krietni smagāki nekā vasarā, taču dravniekam un medus ēdājiem pārāk daudz medus netika. Taču par pilnīgu neražu laikam nebūtu godīgi sūdzēties, jo biškopjiem britu salās šogad klājies pavisam čābīgi – ne vienam vien dravniekam par medus ienesumu nācies pavisam aizmirst un daļa jau vasaras vidū sāka bišu piebarošanu, lai paglābtu bišu saimes no pilnīgas bojāejas. Lai arī izsviestā medus daudzums Priežukalna dravā šogad bija stipri mazāks par cerēto, tomēr sirdi silda tas, ka bitēm pašām izdevās savākt pietiekamus barības krājumus ziemai. Priecē arī tas, ka septembra vidū Latvijas Biškopības biedrības pārstāvis, ievācot bišu paraugus bišu veselības programmas vajadzībām, vismaz vizuāli vērtējot, bites atzina par gana veselīgām. Paraugu ievākšanas laikā uz bitēm nevienu ērci nemanījām, kā arī nebija redzamas kroplīgas bites, kas parasti ir vēstnesis bišu vīrusu saslimšanām. Pateicoties bišu veselības programmai daži no Priežukalna bišu stropiem ir tikuši pie „krotālijām” līdzīgām numura zīmēm.
Programmas ietvaros tiek veiktas šādu bišu slimību analīzes: Amerikas peru puvei un Eiropas peru puvei, varrozei, nozematozei, akūto un hronisko paralīzes slimībai, deformēto spārnu slimībai un ceru, ka tuvākajā laikā saņemšu arī pārbaužu rezultātus, ar kuriem tad arī dalīšos. Priecē arī tas, ka saimju skaits, salīdzinot ar pavasari, ir teju vai divkāršojies. Viss iepriekšējais ļauj cerēt uz labāku medus ražu dravā nākamgad!
Rudens laiks dravā bija salīdzinošo ilgs un saulains un vēl līdz pat novembrim varēja novērot bišu izlidošanu. Novembra pašās beigās atnākusī ziema stropus iekala ledus važās un par stopiem sāka interesēties pirmās caunas. Zem daļas no stropiem bija saglabājies pagājušajā rudenī paliktais siets, kas caunām neļāva izplēst smalko grīdas sietu. Taču vienai saimei cauna bija pacentusies izplēst plāno krāsainā metāla grīdas sietu. Labi, ka laicīgi pamanīju un nomainīju pret daudz izturīgāko nerūsējošā tērauda sietu, kā arī zem grīdiņas papildus drošībai novietoju „zvēru būru sietu”.
Darba ritms dravā ziemā ir daudz mierīgāks, kā „karstajā sezonā”, taču miers ir ļoti mānīgs, jo laiks skrien ātri un drīz jau būs klāt pavasaris ar pirmajām bitēm pūpolu ziedos un jaunām medus ražas cerībām. Līdz tam jāpaspēj sagatavot visu nepieciešamo inventāru – nokrāsot jaunos „pus-korpusus” un pārējo inventāru māšu audzēšanai, gan pārtīrīt medus rāmīšus, gan iestiepļot un iešūnot jaunos rāmīšus un virkni citu darbu…
Sveicieni visiem Priežukalna bloga lasītājiem izgājušajos Ziemsvētkos un visa laba vēlējumi jaunajā, 2014. gadā!
Atbildēt